Книги жанра «Историческая проза» на букву «K»

num: 1 4
en: A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X
ru: А Б В Г Д Е Ж З И К Л М Н О П Р С Т У Ф Х Ц Ч Ш Щ Э Ю Я

 

 Название
 Автор
 Серия
KAMĒLIJU dĀma

ALEKSANDRS DIMĀ(dēls)

KAMĒLIJU dĀma

Romāns

Tulkojis Uldis Ābele

1957 TILTA APGĀDS

Автор: ls) ALEKSANDRS
Серия:
 
KAPTEIŅA MEITIŅA

ALEKSANDRS PUŠKINS

ceturtais sējums PROZA

KAPTEIŅA MEITIŅA

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojusi Ārija Elksne

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Автор: KINS ALEKSANDRS
Серия:
 
KARALIENES KAKLAROTA

Trešais un ceturtais sējums

KARALIENES KAKLAROTA

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Romāns divās grāmatās

RĪGA, „AEROEKSPRESIS" 1993

Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra "AEROEKSPRESIS"

No franču valodas tulkojuši J. SAIVA (pirmo grāmatu) un J. GARCIEMS (otro grāmatu) Redaktors A. MUKĀNS Mākslinieks J. SĪMANIS Sastādītāji: G. ŠPAKOVS un S. SMOĻSKIS

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16, 38 iespiedloksnes. Tirāža 16.000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības liccnzc Nr. 2-0116

Tipogrāfija "ROTA", Blaumaņa ielā 38/40

Priekšvārds

Vispirms attiecībā uz mūsu romāna virsrakstu, lai mums būtu atļauts īsos vārdos vērsties pie mūsu lasītājiem. Nu jau būs divdesmit gadu, kopš mēs sarunājamies, un tās nedaudzās sekojošās rindiņas, es ceru, neizjauks mūsu veco draudzību, bet padarīs šīs saites vēl ciešākas.

Kopš mūsu pēdējās tikšanās mēs atkal esam pārdzīvojuši vienu revolūciju. Es šo revolūciju paredzēju jau 1821./22. gadā, es aizrādīju uz tās cēloņiem, sekoju tās nobriešanai, aprakstīju tās norisi: vēl vairāk — pirms sešpadsmit gadiem es pateicu, ko es darīšu un ko es patiesi izdarīju pirms astoņiem mēnešiem.

Lai man būtu še atļauts citēt pēdējās pravietiskās rindas no manas grāmatas: „Gallija un Francija".

„Lūk, bezdibenis, kas aprīs pašreizējo valdību. Bāka, ko mēs aizdedzinām, apgaismo tikai tās bojāeju, jo, ja arī tā gribētu glābties, tas vairs nav iespējams: straume, kas to aizrauj, ir pārāk spēcīga, un vējš, kas to dzen, ir pārāk brāzmains. Tomēr tās pazušanas stundā mūsu cilvēcīgās atmiņas pārspēs mūsu pilsoņa stoieismu, tad atskanēs saucēja balss: "Nost ar karali, bet Dievs lai sargā karali!"

Un šī balss būs mana balss.

Vai es neesmu turējis savu solījumu? Vai vienīgā balss visā Francijā, kas uzdrošinājās teikt ardievas kādai cēlai draudzībai, vai šī balss, dinastijai sagrūstot, skanēja pietiekami stipri, lai to dzirdētu?

Tātad šī revolūcija, kuru mēs paredzējām, mūs nebūt nepārsteidza. Mēs to apsveicām kā patālu, sengaidītu nenovēršamību; mēs necerējām, ka tā būs labāka, mēs domājām, ka tā būs sliktāka. Jau divdesmit gadus mēs rokamics tautu pagātnē un zinām, kas ir revolūcijas.

Nerunāsim par cilvēkiem, kas tās taisījuši, ne arī par tiem, kas no tām kaut ko guvuši. Katra vētra saduļķo ūdeņus; katra zemestrīce paceļ virspusē apakšējos slāņus. Bet tad pēc dabas likumiem katra molekula atrod savu līdzsvara stāvokli: zeme nostabilizējas, ūdeņi noskaidrojas un debesis, kas uz mirkli bija satumsušas, met rāmajā ezeru spogulī savu mūžīgo zvaigžņu zeltaino atspīdumu.

Un tā, lūk, mūsu lasītāji pēc 24. februāra mūs sastaps tādus pašus kā senāk: varbūt pierē pāris grumbiņu vairāk un sirdī daža jauna brūce. Bet tā nu tad arī būtu visa pārmaiņa, kas ar mums notikusi šajos pagājušajos astoņos briesmīgajos mēnešos.

Tos, kurus mēs mīlējām, mēs mīlam vēl arvien; no tiem, no kuriem reiz baidījāmies, mēs vairs nebīstamies; un tos, kurus reiz nicinājām, nicinām vairāk nekā jebkad.

Un tā, lūk, ne mūsos, ne mūsu darbos nekas nav mainījies; varbūt mūsu darbos, tāpat kā mūsos, viena otra grumbiņa vai brūcīte vairāk, tas arī ir viss.

Līdz šim mēs esam sarakstījuši apmēram četrus simtus sējumu. Esam pārmeklējuši daudzus gadu simteņus un daudzas senaizmirstas personas no jauna izveduši publisko interešu dienas gaismā.

Un, lūk, mēs prasām visai šai mūsu radīto personu kopai, vai mēs jebkad esam izvairījušies atsegt pagātnes noziegumus, netikumus un tikumus? Par karaļiem, par augstmaņiem un tāpat par vienkāršo tautu mēs esam teikuši vienmēr tikai patiesību, vai to, kas mums likās patiesības, un, ja mirušie spētu celt iebildumus, kā to var darīt dzīvie, tad tāpat, kā mēs nekad neesam atsaukuši savus vārdus dzīvo priekšā, mēs tos neatsauktu arī mirušo priekšā.

Ir sirdis, kam katra nelaime ir svēta, katra neveiksme respektējama; vai runa ir par dzīvības vai troņa zaudēšanu, godbijība liek mums noliekties tiklab atvērta kapa, kā arī salauzta troņa priekšā.

Kad mēs tagad uzrakstām mūsu grāmatas nosaukumu pirmajā lappusē, tad tā nav mūsu brīvā izvēle; nē, tas nozīmē, ka ir pienākusi tās stunda; hronoloģija nav pārliekama: pēc 1774. gada nāk 1784. gads un pēc „Žozefa Balzāmo" nāk „Karalicnes kaklarota".

Aleksandrs Dima

Bet lai apmierinās visjūtīgākās dvēseles: arī tādās lietās, ko šodien var iztirzāt pilnīgi atklāti, vēsturnieks lai ir rakstnieka cenzors. Nekā pārdroša par karalieni sievieti, nekā aizskaroša par karalieni mocekli. Vai tā bija cilvēcīga vājība, vai karalisks lepnums, mēs notēlosim visu, bet notēlosim tā, kā to darīja tie gleznotāji ideālisti, kas prata saskatīt visur daiļo; tā kā to darīja Eņģeļa vārdā nosauktais mākslinieks, kas savā vismīļā redzēja tikai svētu Madonnu; un kaut no vienas puses skan nekaunīgi pamfleti, bet no otras — slavas dziesmas, mēs savu ceļu iesim svinīgi, bezpartejiski, skumji, sekodami mūsu fantāzijas dzejiskai izdomai. Tā, kuras nedzīvo galvu bende parādīja tautai, ir nopirkusi sev tiesību nenosarkt nākotnes priekšā.

1848. gada 19. novembrī

Автор: ā (tēvs) Aleksandrs
Серия:
 
KARALIENES KAKLAROTA

Trešais un ceturtais sējums

KARALIENES KAKLAROTA

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Romāns divās grāmatās

RĪGA, „AEROEKSPRESIS" 1993

Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra "AEROEKSPRESIS"

No franču valodas tulkojuši J. SAIVA (pirmo grāmatu) un J. GARCIEMS (otro grāmatu) Redaktors A. MUKĀNS Mākslinieks J. SĪMANIS Sastādītāji: G. ŠPAKOVS un S. SMOĻSKIS

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16, 38 iespiedloksnes. Tirāža 16.000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības liccnzc Nr. 2-0116

Tipogrāfija "ROTA", Blaumaņa ielā 38/40

Priekšvārds

Vispirms attiecībā uz mūsu romāna virsrakstu, lai mums būtu atļauts īsos vārdos vērsties pie mūsu lasītājiem. Nu jau būs divdesmit gadu, kopš mēs sarunājamies, un tās nedaudzās sekojošās rindiņas, es ceru, neizjauks mūsu veco draudzību, bet padarīs šīs saites vēl ciešākas.

Kopš mūsu pēdējās tikšanās mēs atkal esam pārdzīvojuši vienu revolūciju. Es šo revolūciju paredzēju jau 1821./22. gadā, es aizrādīju uz tās cēloņiem, sekoju tās nobriešanai, aprakstīju tās norisi: vēl vairāk — pirms sešpadsmit gadiem es pateicu, ko es darīšu un ko es patiesi izdarīju pirms astoņiem mēnešiem.

Lai man būtu še atļauts citēt pēdējās pravietiskās rindas no manas grāmatas: „Gallija un Francija".

„Lūk, bezdibenis, kas aprīs pašreizējo valdību. Bāka, ko mēs aizdedzinām, apgaismo tikai tās bojāeju, jo, ja arī tā gribētu glābties, tas vairs nav iespējams: straume, kas to aizrauj, ir pārāk spēcīga, un vējš, kas to dzen, ir pārāk brāzmains. Tomēr tās pazušanas stundā mūsu cilvēcīgās atmiņas pārspēs mūsu pilsoņa stoieismu, tad atskanēs saucēja balss: "Nost ar karali, bet Dievs lai sargā karali!"

Un šī balss būs mana balss.

Vai es neesmu turējis savu solījumu? Vai vienīgā balss visā Francijā, kas uzdrošinājās teikt ardievas kādai cēlai draudzībai, vai šī balss, dinastijai sagrūstot, skanēja pietiekami stipri, lai to dzirdētu?

Tātad šī revolūcija, kuru mēs paredzējām, mūs nebūt nepārsteidza. Mēs to apsveicām kā patālu, sengaidītu nenovēršamību; mēs necerējām, ka tā būs labāka, mēs domājām, ka tā būs sliktāka. Jau divdesmit gadus mēs rokamics tautu pagātnē un zinām, kas ir revolūcijas.

Nerunāsim par cilvēkiem, kas tās taisījuši, ne arī par tiem, kas no tām kaut ko guvuši. Katra vētra saduļķo ūdeņus; katra zemestrīce paceļ virspusē apakšējos slāņus. Bet tad pēc dabas likumiem katra molekula atrod savu līdzsvara stāvokli: zeme nostabilizējas, ūdeņi noskaidrojas un debesis, kas uz mirkli bija satumsušas, met rāmajā ezeru spogulī savu mūžīgo zvaigžņu zeltaino atspīdumu.

Un tā, lūk, mūsu lasītāji pēc 24. februāra mūs sastaps tādus pašus kā senāk: varbūt pierē pāris grumbiņu vairāk un sirdī daža jauna brūce. Bet tā nu tad arī būtu visa pārmaiņa, kas ar mums notikusi šajos pagājušajos astoņos briesmīgajos mēnešos.

Tos, kurus mēs mīlējām, mēs mīlam vēl arvien; no tiem, no kuriem reiz baidījāmies, mēs vairs nebīstamies; un tos, kurus reiz nicinājām, nicinām vairāk nekā jebkad.

Un tā, lūk, ne mūsos, ne mūsu darbos nekas nav mainījies; varbūt mūsu darbos, tāpat kā mūsos, viena otra grumbiņa vai brūcīte vairāk, tas arī ir viss.

Līdz šim mēs esam sarakstījuši apmēram četrus simtus sējumu. Esam pārmeklējuši daudzus gadu simteņus un daudzas senaizmirstas personas no jauna izveduši publisko interešu dienas gaismā.

Un, lūk, mēs prasām visai šai mūsu radīto personu kopai, vai mēs jebkad esam izvairījušies atsegt pagātnes noziegumus, netikumus un tikumus? Par karaļiem, par augstmaņiem un tāpat par vienkāršo tautu mēs esam teikuši vienmēr tikai patiesību, vai to, kas mums likās patiesības, un, ja mirušie spētu celt iebildumus, kā to var darīt dzīvie, tad tāpat, kā mēs nekad neesam atsaukuši savus vārdus dzīvo priekšā, mēs tos neatsauktu arī mirušo priekšā.

Ir sirdis, kam katra nelaime ir svēta, katra neveiksme respektējama; vai runa ir par dzīvības vai troņa zaudēšanu, godbijība liek mums noliekties tiklab atvērta kapa, kā arī salauzta troņa priekšā.

Kad mēs tagad uzrakstām mūsu grāmatas nosaukumu pirmajā lappusē, tad tā nav mūsu brīvā izvēle; nē, tas nozīmē, ka ir pienākusi tās stunda; hronoloģija nav pārliekama: pēc 1774. gada nāk 1784. gads un pēc „Žozefa Balzāmo" nāk „Karalicnes kaklarota".

Aleksandrs Dima

Bet lai apmierinās visjūtīgākās dvēseles: arī tādās lietās, ko šodien var iztirzāt pilnīgi atklāti, vēsturnieks lai ir rakstnieka cenzors. Nekā pārdroša par karalieni sievieti, nekā aizskaroša par karalieni mocekli. Vai tā bija cilvēcīga vājība, vai karalisks lepnums, mēs notēlosim visu, bet notēlosim tā, kā to darīja tie gleznotāji ideālisti, kas prata saskatīt visur daiļo; tā kā to darīja Eņģeļa vārdā nosauktais mākslinieks, kas savā vismīļā redzēja tikai svētu Madonnu; un kaut no vienas puses skan nekaunīgi pamfleti, bet no otras — slavas dziesmas, mēs savu ceļu iesim svinīgi, bezpartejiski, skumji, sekodami mūsu fantāzijas dzejiskai izdomai. Tā, kuras nedzīvo galvu bende parādīja tautai, ir nopirkusi sev tiesību nenosarkt nākotnes priekšā.

1848. gada 19. novembrī

Автор: vs) Aleksandrs
Серия:
 
Kepler

In a brilliant illumination of the Renaissance mind, acclaimed Irish novelist John Banville re-creates the life of Johannes Kepler and his incredible drive to chart the orbits of the planets and the geometry of the universe. Wars, witchcraft, and disease rage throughout Europe. For this court mathematician, vexed by domestic strife, appalled by the religious upheavals that have driven him from exile to exile, and vulnerable to the whims of his eccentric patrons, astronomy is a quest for some form of divine order. For all the mathematical precision of his exploration, though, it is a seemingly elusive quest until he makes one glorious and profound discovery.

Johannes Kepler, born in 1571 in south Germany, was one of the world's greatest mathematicians and astronomers. The author of this book uses this history as a background to his novel, writing a work of historical fiction that is rooted in poverty, squalor and the tyrannical power of emperors.

Автор: Banville John
Серия:
 
König der Sklaven

Über das Buch

Konsul Marius wird brutal ermordet, und Sullas fanatische Anhänger schreien nach Caesars Blut! Nur eine schnelle Flucht aus Rom kann das Leben des jungen Mannes jetzt noch retten. Doch bald schon verwandelt sich der einsame Flüchtling in einen strahlenden Triumphator: Nach beeindruckenden Siegen über die grausamen Seeräuber des Mittelmeers und den mächtigen Griechenkönig Mithridates kehrt Caesar schließlich in die Stadt zurück - an der Spitze einer ganzen Legion von kampferprobten Veteranen. Gerade noch rechtzeitig, um gegen den gefährlichsten Gegner anzutreten, der das Reich je bedrohte: Spartacus - der König der Sklaven…


Über den Autor

Conn Iggulden unterrichtete Englisch an der Universität von London und arbeitete sieben Jahre als Lehrer, bevor er schließlich mit dem Schreiben historischer Abenteuerromane begann. Er lebt mit seiner Frau und seinem Sohn im englischen Hertfordshire.


Die Originalausgabe erschien unter dem Titel »Emperor: Death of Kings« bei HarperCollinsPublishers, London.

Автор: Iggulden Conn
Серия: Imperator
 
Kolebka

Debiut ksiżkowy Waldemara Łysiaka, młodego wówczas 26-letniego pisarza. Jest to ksiżka szczególna – powieć historyczna z epoki napoleońskiej, przedstawiajca losy dwóch braci. Jest tu i epopeja wojenna, dramat wielkiej miłoci i dzieje spisku uknutego na życie Napoleona, a także galeria wielkich postaci historycznych Rok

Автор: Łysiak Waldemar
Серия:
 
KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ

MARKS TVENS

KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ

izdevniecība «Liesma» Rīga 1976

Mark Ttvain A CONNECTICUT YANKEE iN KING ARTHUR'S COURT

Moscow 1955

No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Arvids Jēgers

Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

Автор: TVENS MARKS
Серия:
 
KORSIKĀŅU BRĀĻI

KORSIKĀŅU BRĀĻI

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Piecpadsmitais sējums

"AEROEKSPRESIS" RĪGA 1993

SANKT PĒTERBURGA 

No franču valodas tulkojis J.JANSONS

Redaktors A.MUKĀNS

Sastādītāji: G.ŠPAKOVS un S.SMOĻSKIS

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16. Tirāža 16 000. Līgumcena.

Izdevumu sagatavojusi izdevējsabiedrība

"AEROEKSPRESIS"

Izdevējdarbības licence Nr. 2-0116

 Sanktpēterburga, Vasilija sala, 1.līnija 34

Aleksandrs Dima (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Автор: vs) Aleksandrs
Серия:
 
Krew Niewinnych

Nowy bestseller autorki „Bractwa Świętego Całunu”, z krwawym konfliktem między światami Wschodu i Zachodu w tle.

Muzułmański fundamentalista, jezuita specjalizujący się w herezjach i młoda nieustraszona agentka służb antyterrorystycznych… Troje bohaterów „Krwi niewinnych” – mrocznej opowieści o zdradzie i zemście, której akcja rozgrywa się w Jerozolimie, Rzymie i Istambule na przestrzeni siedmiu stuleci: od XII wieku po czasy współczesne.

„Jestem szpiegiem i boję się. Boję się Boga, w jego imieniu dopuściłem się bowiem czynów potwornych…” Tak rozpoczyna się spisana w XIII wieku przez dominikanina brata Juliana, sekretarza Świętej Inkwizycji, kronika o krwawym oblężeniu twierdzy Montsegur, w którym poniosło śmierć pięciuset katarów.

Wiele wieków później pewien mediewista wyrusza do hitlerowskiego Berlina, by odszukać zaginioną żonę – Żydówkę.

Автор: Navarro Julia
Серия:
 
Krolowa Bona. Smok w herbie

Bona Sforza d'Aragona urodziła się 2 lutego 1494 r. w Vigevano; pochodziła z możnego włoskiego rodu książąt Mediolanu - Sforzów. Była córką Giana Galeazza Sforzy i Izabeli Aragońskiej. Jej herb przedstawiał smoka trzymającego w paszczy dziecię.

Starannie wykształcona, uczennica Crisostoma Colonny i Antonia Galatea, znała utwory Wergiliusza i Cycerona, potrafiła cytować Ojców Kościoła; nieobce jej były historia, prawo, administracja i teologia.

Została wychowana na królową i bardzo chciała nią zostać!

Uroczystości koronacyjne zakończyły się i przyszło nowej pani na Wawelu rozpocząć panowanie w zupełnie obcym kraju, ze zwyczajami i temperamentami ludzi tak różnymi od italskich. A szczęście miała "bella principessa" ogromne, że trafił jej się Zygmunt na męża; Zygmunt - miłujący pokój i... spokój. Inny mąż, mniej powściągliwy i opanowany, pewnie by "italskiego smoka" presto do porządku przywołał i kto wie, może nawet kijaszkiem obił po królewskim, dostojnym siedzeniu; i właściwe miejsce wskazał... Zygmunt ze stoickim spokojem znosił słynne wybuchy gniewu, z ciskaniem przedmiotów i krzykami pełnej temperamentu królowej.

Ciężko być musiało Bonie na początku: nie znała języka swoich poddanych ani ich obyczajów; z jednym i drugim szybko (presto) sobie poradziła, opanowując język i wprowadzając nowe mody i obyczaje, własne, italskie!

Автор: Auderska Halina
Серия:
 
 

Новинки! Свежие поступления книг жанра «Историческая проза»

  •  Трезориум
     Акунин Борис
     Проза, Историческая проза, Современная проза, Приключения, Исторические приключения, Старинное, Старинная литература

    Этот роман, написанный в духе авантюрно-философских романов XVIII столетия, описывает захватывающую эпоху, когда человечество училось обустраивать общество, мыслить и любить по-новому. Что-то получалось, что-то нет, но скучно не было!

    Внутри спрятана еще одна книжка, дополнительная. Называется она «аристобук», то есть «улучшенная книга»: впервые в издательской практике она снабжена уникальным аудиовизуальным контентом, считываемым смартфоном или планшетом при помощи бесплатного приложения.

    В формате PDF A4 сохранен издательский дизайн.

    Герой начинает свое жизнеописание, блистательно участвует в застольной беседе, небезвинно подвергается гонению и возвращается в естественное человеческое состояние

    Герой встречается с феей, подвергается соблазнам и побуждается к выбору меж двумя эфирами

    Плавание героя по морским водам, сопровождаемое мирными беседами и глубокими размышлениями, оканчивается нежданным образом

    Герой любуется Европой, пьет пиво за чужой счет, после чего сей счет оплачивает

    Философ на солдатской службе. Лучшая в свете армия. Поход по-прусски

    Кровавые безумства войны, судьбоносная встреча и отрадный разговор

    Герой знакомится с маленькой страной, у которой большие проблемы, и помогает миру стать на толику лучше

    О преимуществах возвышенной любви и пользе физиогномистики. Проигранный спор. Мост над бурными водами

    Герой страшится не того, кого нужно; уподобляется Пятнице; далеко перемещается, никуда не переместившись; сводит знакомство с богом Янусом и наконец перестает тратить время на глупости

    Колесница медленно запрягается и небыстро едет. Герой обретает новую должность, а главный его принцип подвергается тяжкому экзамену

    Тучи над раем. Непозволительная роскошь дружбы. Преимущества Рациония над Флогистоном

    Герой отмечает печальную дату, получает предложение стать акушером и узнает, что на востоке загорается заря

    Герой возвращается в отечество, беседует с очень умной женщиной и еще более умным мужчиной

    Синбирцы и синбирские впечатления. Встреча с избирателями и ее исход. Человек из прошлого, глядящий в будущее

    Счастливейший миг в истории Синбирска. Благонамеренный заговор. Происшествие в храме Юстиции

    Умные люди ведут себя по-умному, а герою открывается, для чего Бог промыслил Россию, вслед за чем является богиня Ювента

    Приволжский Родос и приволжский же Гофрат. Чудо о Змии и спасенный спасатель. Отвержение скотской чувственности

    Герой пишет письмо другу, отрадно проводит время с подругой, одолевает недруга и любуется синим куполом

  •  Дочь часовых дел мастера
     Мортон Кейт
     Проза, Историческая проза, Любовные романы, Исторические любовные романы, Остросюжетные любовные романы, ,

    Трущобы викторианского Лондона не самое подходящее место для юной особы, потерявшей родителей. Однако жизнь уличной воровки, казалось уготованная ей судьбой, круто меняется после встречи с художником Ричардом Рэдклиффом. Лилли Миллингтон – так она себя называет – становится его натурщицей и музой. Вместе с компанией друзей влюбленные оказываются в старинном особняке на берегу Темзы, где беспечно проводят лето 1862 года, пока их идиллическое существование не рушится в одночасье в результате катастрофы, повлекшей смерть одной женщины и исчезновение другой… Пройдет больше ста пятидесяти лет, прежде чем случайно будет найден старый альбом с набросками художника и фотопортрет неизвестной, – и на события прошлого, погребенные в провалах времени, прольется наконец свет истины. В своей книге Кейт Мортон, автор международных бестселлеров, в числе которых романы «Когда рассеется туман», «Далекие часы», «Забытый сад» и др., пишет об искусстве и любви, тяжких потерях и раскаянии, о времени и вечности, а также о том, что единственный путь в будущее порой лежит через прошлое. Впервые на русском языке!

  •  Черная смерть. Морпех против Батыя
     Нуртазин Сергей Викторович
     Проза, Историческая проза, Приключения, Исторические приключения, О войне, Попаданцы

    Демобилизованный морпех Кирилл Соколиков возвращается в родной город, не подозревая, что его ждут новые бои. На археологических раскопках он находит древнюю машину времени. Кирилл не в силах удержаться от соблазна побывать в прошлых веках, предвкушая необычные приключения, но машина неожиданно забрасывает его в далекий и кровавый 1238 год – в самый разгар нашествия на Русь Батыя.

    Соколиков даже и не думает оставаться в стороне и с яростью кидается в самую гущу схватки, чтобы защитить русских людей от гибели и пленения злобными захватчиками. Он докажет немытым татарам, что девиз морской пехоты «Где мы – там победа!» может быть воплощен в жизнь даже в XIII веке. Батый и его нукеры надолго запомнят воина по прозвищу «Черная смерть».

  •  Нампара
     Маккарти Сьюзен
     Проза, Историческая проза, Любовные романы, Исторические любовные романы, Приключения, Исторические приключения

    Продолжение саги о Полдарках, действие происходит в 1836 году, через шестнадцать лет после событий последнего романа Уинстона Грэма.

  •  Судьба княгини
     Прозоров Александр Дмитриевич
     Проза, Историческая проза, Любовные романы, Исторические любовные романы, Приключения, Исторические приключения

    Юный князь Василий, преодолевший тысячи верст на пути домой, попадает в Тракайский замок, где выказывает дружеское расположение литовскому князю Витовту. Визит оборачивается встречей с прекрасной Софьей, дочерью хозяина замка, которая с первого взгляда очаровывает знатного гостя. Несмотря на препятствия в виде соперницы и приказ литовского короля, который запрещает княжне выходить замуж, она не отчаивается и… борется за свое счастье так, как умеет. Но как быть молодым, если их брак не одобрит и отец Василия, сам Дмитрий Донской?

  •  Граница вечности
     Фоллетт Кен
     Проза, Историческая проза, Современная проза

    Эта книга — последняя из трилогии Кена Фоллетта «ХХ век». «Гибель гигантов» и «Зима мира» уже знакомы читателю.

    Действие романа относится ко второй половине XX века и охватывает события, происходящие во время Карибского кризиса, Пражской весны, падения Берлинской стены, эпохи перестройки и гласности в СССР.

    Главные его герои — интеллектуалы и рабочие, аристократы, военные и политики России, Германии, Англии и США, чьи судьбы переплелись в затейливый и непредсказуемый узор. На их глазах вновь меняется мир, терпит крах целая идеологическая система, а их жизни вмещают в себя и эпохальные события, и личные трагедии, и тихие радости…


Новинки месяца жанра «Историческая проза»

 Жанры книг


 Новые обзоры