Книги жанра «Юмористическая фантастика» на букву «P»

num: 1 2 3 5 9
en: A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W Z
ru: А Б В Г Д Е Ж З И Й К Л М Н О П Р С Т У Ф Х Ц Ч Ш Щ Э Ю Я

 Название
 Автор
 Серия
Pandemic: We've Run Out of Toilet Paper!

A high octane, darkly hilarious tale of one man’s journey to live a life after the global pandemic. Equal parts madness and hilarity, this gripping tale follows a broken mop wielding protagonist who runs into a slew of unusual, fascinating, and dangerous characters. Fans of apocalyptic fiction and absurdist humor will find themselves immersed in an original work of pandemic calamity. Few stories capture some of the more hellish aspects of social collapse; from dirty toilets to the disappearance of allergy medicine.

A genre-bending adventure tale that never lets up on the suspense and action, while giving readers a unique perspective on what really matters. Full of memorable characters, psychos, raiders, fellow travelers, our hero ends up the unlikely guardian of two young post-apocalyptic humans. Will they find their safe haven? Give this thriller a look if you’re looking for a fast, entertaining, and unusual ride.

The journey veers from mad cults, Katana armed survivors, to towns full of people on the brink of civil war. Our hero and companions are sure to inspire a new sense of possibility.

Copyright © Declan McCreary 2018

Автор: McCreary Declan
Серия:
 
Pans Satiruss

Pans Satiruss

R.Vormsers

izdevniecība «zinātne» Rīgā 1968

No angļu valodas tulkojis Z. Inesis. Mākslinieks V. Grants.

īsi par šo grāmatu

Fantastiska, aktuāla, satīriska, saistoša … Liekas, ar šiem četriem apzīmētājiem pie­tiek, lai lielās līnijās raksturotu grāmatu, ko Jūs turat rokā, — amerikāņu rakstnieka Ri­čarda Vormsera romānu «Pans Satiruss».

Ka šim romānam vispirms jābūt fantastis­kam, to Jūs noteikti sapratāt, ieraudzījuši emblēmu ar burtiem FP — «Fantastikas pa­saulē».

Ka romāns pieskaitāms aktuāliem literā­riem darbiem, lai gan tas radies 60. gadu sā­kumā, par to ātri pārliecināsies katrs, kam ir kaut minimāls priekšstats par stāvokli pa­saulē mūsu dienās. Autors ne ar vārdu ne­piemin kādu konkrētu, pat ne izdomātu poli­tisku notikumu, un tomēr romānu caurauž aktualitāte, jo tas brīdina: imperiālisms ir dzīvs, Pentagons joprojām saņem dolāru ba­rību, un līdz ar to pastāv kara draudi. Au­tors balso par progresu, ir par zinātnes at­klājumu izmantošanu cēliem mērķiem ūn tādējādi ierindojas starp tiem labas gribas cilvēkiem, kas šodien daudzās pasaules val­stīs, arī Amerikas Savienotajās Valstīs, pro­testē pret asinsizliešanu un iejaukšanos citu tautu iekšējās lietās.

Satīrisks «Pans Satiruss» ir no pirmās līdz pēdējai lappusei. Satīrisks tiklab ar R. Vorm­sera attieksmi pret tēlojamo vidi, kā darbo­jošos personu zīmējumā. Lūk, tāpēc arī va­ram runāt par vispusīgu jaunumu šajā zinātniskās fantastikas sērijā — latviešu va-j lodā parādījies jauns darbs, pie tam satīV risks.

Un, nobeidzot īso ievadu, par to, kas rojl mānu padara saistošu. Pirmkārt, intriģējo­šais sižets. Otrkārt, sulīgie tēli, tai skaitā galvenais varonis — šimpanze, kas ir gud­rāks un humānāks par dažu labu cilvēku. Treškārt, daudzās ne mazāk spilgtās sadzī­ves ainas, kurās atmaskoti aizokeāna liel­valsts «tikumi». Ceturtkārt… Nē, pietiks. Esam pārliecināti, ka Jūs paši atradīsiet šajā romānā apstiprinājumu visam, par ko iepriekš tika runāts, un vēl daudz kā tada, par ko šeit ar nolūku nerunājām.

Tulkotājs

Автор: Vormsers R
Серия:
 
Автор: Tenn William
Серия:
 
Автор: Sheckley Robert
Серия:
 
PASAULES GALS PULSTEN ASTOŅOS VAKARĀ

STAŅISLAVS LEMS

PASAULES GALS PULSTEN ASTOŅOS VAKARĀ

RĪGA «LIESMA» 1989

Pasaules gals pulksten astoņos vakarā

Dialogs ar nākotni . ■ • s 5

Trīs elektrobruņinieki ..••».»• 17

Urāna ausis 22

Kā Ergs Pašrosis pieveica Bāliķi . . . . ( 27

Kara|a Biskalāra bagātības ..,..• 40

Divi briesmekļj …..«§**• ^ Baltā nāve . . . . . • i i a . •

Kā Mikromīlis un Gigaciāns izraisīja miglāju kliedēšanos ,.,…..<•• 60

Pasaka par skaitļojamo mašīnu, kas cīnījās arpūķi

Karaļa Hidropsa padomnieki , . . . « » 71

Automatveja draugs……………….. ..ai 83

Karalis Globārs un gudrie •"*•»««« 100

Pasaka par karali Murdasu . • . . * f . U0 Trurla mašīna .si»#»»iiiļ2 0

Lielais pēriens . s . . . , . a « » 129

Mister Džons, vai jūs vispār eksistējat? « a » 135

Pasaules gals pulksten astoņos vakarā , . « • 143

No poļu valodas tulkojusi RITA LUGINSKA

Redakcijas kolēģija Voldemārs Bāls, Nora Bērziņa, Skaidrīte Bikova, Jānis Brodelis, Aldonis Builis, Imants Daudišs, Uldis Norietis, Mārite Romāne, Zigmunds Skujiņš, Uldis Tīrons, Ina Vaitmane, Guntis Valujevs, Ingrida Vāverniece

Redaktors Andrejs Rijnieks Mākslinieks Andris Lamsters

© Tulkojums latviešu valodā, sastādījums. Izdevniecība «Liesma», 1989

Ievērojamā poļu fantasta (dz. 1921. g.) krājums ie­priecina lasītāju ar tematisku un žanrisku daudzveidību: zinātniski fantastiskas pasakas, groteskas, pamflets. Au­tora problemātikas dominante ir zinātnes un tehnikas progresa ietekme uz cilvēku un dzīvo radību vispār. Autors spej saistīt lasītāju ar yiņam piemītošo fantāziju, spilgtu humoru un ironiju.


DIALOGS AR NĀKOTNI

Staņislavs Lems pieder pie tās mūsu gadsimta spožo un savdabīgo rakstnieku plejādes, ar kuras pūlēm zi­nātniskā fantastika no populārzinātniskas un savā vai­rumā izklaidējošas lasāmvielas kļuvusi par pilnvērtīgu daiļliteratūras žanru. Protams, lai cik talantīgi un ori­ģināli ari būtu tādi ši žanra pārstāvji kā Herberts Velss un Kar els Capeks, Rejs Bredberijs un Aizeks Azimovs, Ivans Jefremovs un brāļi Strugacki, ari pats Staņislavs Lems, patstāvīga žanra tapšanu noteica ne tik daudz viņu apdāvinātība, cik laikmeta likumsaka­rīga prasība. Un tā tas bijis vienmēr. Ikvienam vēstu­riskam posmam ir nepieciešamība sevi garīgi apzinā­ties un literāri izteikt; tradicionālās formas vairs ne­spēj šo tieksmi apmierināt, tas veicina jaunu žanru, virzienu un formu rašanos, un tie bagātina daiļlitera­tūru.

Savā vēsturiskajā perspektīvā mūsdienas, kad notiek kardināli sociāli pārveidojumi un rit zinātniski teh­niskā revolūcija, izvirzījušas cilvēkam un cilvēcei tā­das problēmas un pavērušas tādus apvāršņus, kas, no ikdienas apziņas un pozīcijas raugoties, izskatās tie­šām fantastiski. Iespējams, ka objektīvu nepiecieša­mību pēc zinātniskās fantastikas vislabāk apstiprina tas, ka šim žanram pievērsušies rakstnieki, kuri jau ieguvuši noturīgu atzinību literatūrā: A. Tolstojs Pa­domju Savienībā, Pjērs Buls un Robērs Merls Fran­cijā, Džons B. Pristlijs Anglijā, Italo Kalvino Itālijā un daudzi citi. Tas nepārprotami apliecina, ka daiļlite­ratūra zinātnisko fantastiku patiešām ņēmusi savā aizgādībā.

Zinātniskā fantastika ir ne tikai literatūra par zināt­niskiem izgudrojumiem un tehniskiem atklājumiem, par cilvēces iespējamo nākotni, bet ari literatūra par mūsdienām unn laikabiedru. Daži pat uzskata, ka tā ir aktuālāka nekā daudzi romāni, kas risina šodienas po­litiskās un sadzīves problēmas. Bieži vien no labāka­jiem fantastikas darbiem mēs varam smelties vairāk zināšanu par mūsu laikmetu, izveidot ticamāku priekš­statu par tā sociālajiem ideāliem un tikumiskajām problēmām, par, cerībām un ilūzijām, vilšanos un nā­kotnes bažām nekā no daža laba psiholoģiska romāna.

Visu šo pretrunu atspoguļošanā rakstnieki fantasti ari redz savu aicinājumu. Kādā sarunā ar padomju literatūrzinātnieku Kirilu Andrejevu Staņislavs Lems teica: «Redziet, zinātniskā fantastika nemaz nav lite­rāra pareģošana, kā kļūdaini domā dažs labs. Progno­zes par zinātnes un tehnikas sasniegumiem lemtas ne­novēršamai sakāvei. Pat Zils Vems mums šodien lie­kas ļoti arhaisks. Ko tad lai saka par mūsdienām, kad zinātne attīstās tik strauji, ka ir gluži neiespējami pa­redzēt visus varbūtējos kvalitatīvi jaunos lēcienus cil­vēces dzīvē! Fantastika drīzāk atgādina milzīgu un varenu palielināmo stiklu, caur kuru mēs aplūkojam at­tīstības tendences sabiedrībā, morālē, filozofijā… Bū­tībā, runājot par nākotni, par dzīvi uz tālām planētām, es runāju par mūsdienu problēmām un saviem laika­biedriem, kuri tikai nēsā galaktikas mēroga tērpus.» Pie šādas pārliecības Staņislavs Lems stingri turas līdz pat šim laikam. Plašā intervijā, ko viņš sniedza S. Beresjam un kas turpinājās poļu žurnāla «Odra» vairākos numuros 1984. un 1985. gadā, risinot šo pašu tēmu par savas daiļrades «reālo un mūsdienīgo» saturu, Lems paziņoja: «Tā ir, es uzskatu sevi par rakstnieku reālistu: nodarbojos taču ar reālām problēmām.» Lai gan Lemam ir vairāki darbi, kas veltīti tieši zinātnes filozofijai un socioloģijai, viņa zinātniskā fantastika pirmām kārtām ir nevis zinātnes, bet cilvēka pētījums.

Andrē Moruā grāmatā «Literārie portreti» izteikts inte­resants viedoklis sakarā ar plašo filozofiskā garstāsla žanra izplatību XVIII gadsimtā; viņa domas palīdz iz­gaismot ari zinātniskās fantastikas sociālās funkcijas mūsu laikmetā, kā arī izprast Staņislava Lema daiļ­radi, kuru daudzi taisnīgi dēvē par rakstnieku filozofu. «Bet kāpēc gan autors izvēlējies tik savdabīgu un ap­slēptu filozofijas žanru?!» Moruā izsaucas savā esejā par Voltēru. «Lai pēc iespējas brīvāk atklātu to, kas lasītājam esejā var likties bīstams, šokējošs vai pre­tīgs. Var sacīt pat vēl tiešāk: jo dziļāk lasītājs ieslīgst pasaulē, kurā valda galējs neprāts, jo ātrāk pakļaujas autoram un labāk apgūst viņa sniegtās patiesības… Tas bija laiks, kad romāna un filozofiskā stāsta attīs­tībā sākās jauns periods, kurā idejas evolucionēja krietni ātrāk nekā sabiedrības normas un tikumi.»

Mūsu laikmetā šī «plaisa starp idejām un tikumiem», pareizāk sakot, starp neapturamu sociālo un zinātniski tehnisko progresu, no vienas puses, un tradicionālo dzīvesveidu, ikdienas apziņu, no otras, sasniegusi ne­bijušu dziļumu. Vienas paaudzes dzīves laikā notiek vairāk notikumu un pārmaiņu visās sabiedriskās dar­bības sfērās nekā iepriekš ilgos gadu simteņos. Šo­diena tik ātri izplēn pagātnē, bet nākotne pārvēršas tagadnē, ka nepieciešamību paredzēt pieprasa pats laiks. Zinātniskās fantastikas sociālā būtība ir tieši tāda, lai lasītāja apziņā «pārmestu laipu» no apkārtē­jās pasaules uz gaidāmo nākotni. Liekot lasītājam do­mās ceļot tuvākā un tālākā nākotnē, Staņislava Letna darbi palīdz viņam izrauties no ikdienības gūsta, ide­jiski un psiholoģiski sagatavo jaunu atklājumu un teh­nisku izgudrojumu uztveršanai, kā ari to iespējamām sociālām sekām. Labākās Lema grāmatas savdabīgā, zinātniski fantastiskā formā atbrīvo lasītāju apziņu no savu laiku pārdzīvojušiem priekšstatiem un ierosina jaunai domāšanai, kuras nepieciešamību pie trešās tūk­stošgades sliekšņa izvirzījusi pati civilizācijas attīs­tība, kad apdraudēta cilvēces nākotne un pastāvē­šana.

Pazīstamais franču rakstnieks un sociologs Robērs Eskarpi rakstā «Literatūras socioloģija» («Starptau­tiskajā sociālo zinātņu enciklopēdijā») minējis intere­santus datus, kas liecina, ka vairumam grāmatu ir ap­brīnojami īss mūžs. Rakstnieka un lasītāja garīgās sa­skarsmes procesā tikai viena grāmata no desmita ir spējīga piedalīties ilgāk par gadu, tikai viena no simta *— vairāk nekā divdesmit gadus; bet gadsimtus pārdzīvo labi ja katra desmittūkstošā grāmata.

Šādas ne visai iepriecinošas statistikas gaismā pagājušo gadsimtu fantastiskā literatūra un mūsu gad­simta zinātniskā fantastika izpelnījusies samērā notu­rīgu atzinību. Un patiešām, XVIII gadsimtā visa Eiro­pas inteliģence aizrāvās ar ievērojamā franču jūras­braucēja Bugenvila «Ceļojumu apkārt zemeslodei» un citiem analoģiskiem sacerējumiem, kas sniedza dau­dzus nezināmus faktus par tālām zemēm un to iedzī­votājiem. Taču mūsu laikos šādas grāmatas interesē tikai ģeogrāfisko atklājumu vēstures speciālistus un aizvadīto gadsimtu sabiedriskās domas pētniekus. Un iikai divi ceļojumi joprojām valdzina iztēli un sagādā patiesu baudu miljoniem lasītāju — fantastiskie, izdo­mātie kapteiņa Gulivera un Robinsona Ķruzo ceļojumi. Šāds secinājums nenoniecina ne Bugenvila, ne Kuka, ne Laperūza, ne citu slavenu jūrasbraucēju vēsturisko nozīmi, kuru varonība un ieguldījums civilizācijas at­tīstībā ir reāli veiktie atklājumi, nevis to literārie ap­raksti. Un tomēr šāds salīdzinājums kārtējo reizi uz­skatāmi apliecina, ka literāra darba vērtība nebūt ne­slēpjas apkopoto faktu un zināšanu klāstā, bet gan mākslinieciskumā — visplašākajā šā vārda nozīmē. Un tad kļūst skaidrs, kāpēc pat mūsu laikos ne tikai bērni, bet arī pieaugušie aizrautīgi lasa Velsa grāmatu «Pir­mie cilvēki uz Mēness», lai gan visiem jau sen zināms, ka uz mūsu pavadoņa nekādu saprātīgu būtņu nav, ka tas nofotografēts no visām pusēm un ka Mēness pu­tekļos palikuši astraunota pēdu nospiedumi. Līdzīgu piemēru, kas apstiprina šī žanra labāko darbu nezū­došo pievilcību, nav mazums.

Tieši tāpēc var droši apgalvot, ka mūsu laikmeta straujais ritms, kad teiciens «realitāte apsteidz vis­pārgalvīgāko fantāziju» kļuvis par tā moto, nebūt ne­apdraud zinātnisko fantastiku un nenolemj šī žanra darbus ātrai iznīcībai, ja tie patiešām ir mākslinie­ciski.

Vadoties no šādiem mazliet formāliem kritērijiem Staņislava Lema literārās jaunrades vērtējumā, var droši apgalvot, ka tā laika pārbaudi izturējusi. Pat viņa pirmās, nebūt ne labākās grāmatas, kas sarakstī­tas 50. gadu sākumā, joprojām tiek atkārtoti izdotas rakstnieka dzimtenē un tulkotas ārzemēs. (Romāns «Astronauti» līdz 1973. gadam 8 reizes izdots Polijā un 26 reizes citās valstis 13 valodās). Bet tādas grā­matas kā «Magelāna mākonis», «Solāris», «Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi», «Stāsti par pilotu Pirkšu», «Iesnas» un daudzi citi saturīgi un aizraujoši darbi, bez šaubām, vēl ilgus gadu desmitus valdzinās lasītāju iztēli.

Ja lasītājiem ļoti iepatikusies kāda rakstnieka darbi, tiem rodas vēlēšanās iespējami labāk iepazīt viņu kā cilvēku, pat ielūkoties viņa personiskajā dzīvē. Dažādi rakstnieki dažādi reaģē uz šādu «ielaušanos» viņu dzīvē — vieni to ļauj labprāt, citi pret savu gribu spiesti samierināties, citi cenšas norobežoties, vēl citi — aktīvi tam pretojas. Viņi tikpat neatlaidīgi slēp­jas aiz pseidonīmiem, kā sensāciju kārie žurnālisti cen­šas tos atklāt.

Kaut gan Staņislavs Lems necenšas tīt noslēpumai­nības plīvurā savu biogrāfiju un labprāt satiekas ar cilvēkiem, tomēr pienācīgi novērtē arī vientulību — daudzus gadus viņš nodzīvojis ar sievu un delu nelielā mājiņā pašā Krakovas nomalē un pretojies visam, kas viņu traucējis radošajā darbā. Acīmredzot, ja viņš rīkotos citādi, tad diez vai spētu uzrakstīt pat pusi no savām grāmatām. Poļu rakstnieka literārā daudzražiba pamudinājusi padomju kritiķi V. Dmitrevski pat iz­saukties: «Viņa talanta cienītājus .. nepārtraukti pār­steidz viņa interešu daudzpusība un zinātniskā erudī­cija, kas pavēra viņam iespēju rakstīt tik dažādu žanru darbus, ka grūti bija noticēt to autora identitātei.»

Reizēm arī pašam Lemam nākas dzirdēt ironiskus apgalvojumus, ka viņš esot zinātniski fantastisku darbu ražošanai speciāli ieprogrammēta kibernētiska iekārta, kas acu apmānīšai vienkārši noslēpta nelielā cilvēkvei­dīgā futrāli. Izsmejot tamlīdzīgu mēļošanu, poļu rakst­nieks asprātīgi paskaidroja, ka cilvēks, vārdā Lems, dabā neeksistē; vienīgais Lems, kas viņam pazīstams, ir sākuma burti vārdkopai «Lunnij Ekskursionnij Mo• duļ», kas tika uzbūvēts pēc projekta «Apolons». Taču ši kibernētiskā iekārta bija pārlieku primitīva, lai uz­rakstītu kaut vienu sakarīgu frāzi. Galu galā, kā saka angļi, neviens nevar sevi uzskatīt par īsti slavenu, ka­mēr nekļūst par joku, šaržu un parodiju objektu.

Staņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā, ārsta ģi­menē. Vēlāk, jau pazīstams rakstnieks būdams, savu bērnību un jaunības gadus viņš visai savdabīgi aprak­stīja autobiogrāfiskā stāstā «Augstā pils» (1966). At­šķirībā no daudzu rakstnieku atmiņām, kurās bērna psiholoģija tēlota visā tās savdabībā, šis Lema stāsts drizāk atgādina pieauguša cilvēka memuārus par šāvu tālo bērnību. Kā jau visos memuāros, galveno vielu aizņem tikšanās — tiesa, ne ar ievērojamiem cilvē' kiem, bet gan ar ne mazāk ievērojamām idejām zinātnē un kultūrā. Atminoties savas bērnības aizraušanās, Lems cenšas pats izprast un atklāt arī mums, kā no kautrīga, zinātkāra un tajā pašā laikā praktisku rūpju un fantastisku ieceru pārņemta bērna izauga pazīstams rakstnieks, lai gan tas nebija viņa sapnis. Stāsts da­ļēji atklāj dažus rakstnieka fantasta valdzinājuma no­slēpumus: viņa spēju visu mūžu saglabāt «bērnišķī­gas» rakstura iezīmes — neizsmeļamu zinātkāri, aizraušanos ar idejām, domas pārgalvību, uztveres svaigumu, ko viņš, starp citu, māk ierosināt arī savos lasītājos.

Pirmskara Polija, kurā veidojās Letna personība, bija valsts ar krasiem sociālajiem kontrastiem. Divdes­mit gadu ilgajā periodā starp kariem buržuāziskā* Po­lijas vadītāji, risinot vairākus iekšējās un ārējās poli­tikas jautājumus, likās, bija zaudējuši jebkuru politis­kās realitātes izjūtu. Viņi dzīvoja un uzvedās tā, it kā būtu nolaidušies no citas planētas. Protams, bērns to nespēja apzināties, taču ar cilvēcisko attiecību para­doksiem, ar neprātīgām idejām un cilvēku bezjēdzīgu uzvedību Lemarn ikdienas dzīvē nācās saskarties pa­stāvīgi, un viņš pats nokļuva to ietekmē. Reizēm viņam šķita, ka apkārtējā pasaule dzīvo pēc principa: Credo, quia absurdam est — ticu, jo tas ir absurds. Iespējams, ka nākamajam rakstniekam jau toreiz iešā­vās prātā daži viņa fantastisko darbu sižetu aizmetņi. Katrā ziņā pastāv kaut kāda saikne, kāda sarežģīta pārmantojamība apziņā (kurai grūti izsekot pat pašam Lemam) starp viņa bērnišķīgo ticību Papīra, Izziņas, Apliecības visspēcībai, kas paverdzināja cilvēku biro­krātiskajā Polijā, un viņa zinātniski fantastisko ro­mānu «Vannā atrastā dienasgrāmata» (1961), kurā šie iespaidi savdabīgi transformējušies īpašā epidēmijā: iz­nīcinājusi papīru, tā apglabā uz naudu, akcijām un cita veida «papīra bāzi» balstīto civilizāciju.

Pēc ģimenes tradīcijas Lems gatavojās kļūt par ār- stu, taču Otrais pasaules karš un hitleriešu okupācija pārtrauca viņa mācības. Buržuāzisko panu Poliju no­mainīja drūmā un cietsirdīgā fašistu okupācija — kā baismīga antiutopija par citplanētu iedzīvotāju iebru­kumu, kuriem svešs viss cilvēcīgais. Lems ir spiests pamest medicīnas institūtu un kļūt par mehāniķi, iepa­zīstas ar viņam agrāk tik tālo un nepazīstamo strād­nieku vidi, ' tuvinās antifašistiskās frontes dalībnie­kiem un kopā ar viņiem cīnās par Polijas atbrīvošanu un atdzimšanu. Tie bija gadi, kas bija jo īpaši svarīgi Lema kā cilvēka un fantasta pasaules uzskata veido­šanā. Tie nežēlīgi izsvītroja no viņa apziņas daudzas ilūzijas, kuras piemīt buržuāziskam inteliģentam, tuvi­nāja viņu strādniekiem, izveidoja par disciplinētu un drosmīgu cīnītāju. Tie viņam noderēja, ari veidojot si­žetu romānam, kas veltīts jaunajiem pagridniekiem uti inteliģentiem, darbam dots izteiksmīgs nosaukums «Nezaudētais laiks» (1955, pēc analoģijas ar Marsela Prusta romānu ciklu «Zaudētā laika meklējumos»).

Pēc kara Lems pārcēlās uz Krakovu. Pabeidzis uni­versitātes Medicīnas fakultāti, viņš aizraujas ar vēsturi un zinātnes metodoloģiju, kļūst par zinātnisko līdz­strādnieku, kura pienākumos ietilpst zinātnisko darbu recenzēšana žurnālā «Zinātnes dzīve». Tajā pašā laikā periodiskajā presē parādās viņa pirmie stāsti un dze­joļi, stāsti jaunatnei «Cilvēks no Marsa» (1946)) un — tas īpaši svarīgi — izveidojas divas Lema, rakstnieka un zinātnieka, jaunrades attīstības tendences, kas sav­starpēji konkurē un papildinās, — zinātniskā fantas­tika un zinātnes pētniecība. Sekojot vienai, viņš ir ra­dījis izcilus mākslas darbus, savukārt otras iespaidā augstā profesionālā līmenī uzrakstījis vairākus saturī­gus darbus. Piecdesmito gadu sākumā Lems rakstnieks krietni vien aizēno Lernu zinātnieku. Cits pēc cita ro­das darbi: romāns «Astronauti» (1951) — par ekspe­dīciju uz Veneru, kur Zemes pārstāvji atklāj augsti attīstītas civilizācijas nožēlojamas paliekas, kas gājusi bojā atomkarā; aizraujošs romāns par nākotnes komu­nistisko sabiedrību — «Magelāna mākonis» (1955); zi­nātniski fantastisko stāstu krājumi «Sezams» (1954); «Ijotia Klusā zvaigžņu ceļojumi» (1957); «Iebrukums no Aldebarana» (1959). Lems nezaudē interesi ari par zinātni, to apliecina viņa «Dialogi» (1957), kas veltīti kibernētikai. Atceroties šis grāmatas rašanās vēsturi, rakstnieks uzsver, ka tajā laikā par kibernētiku, bija sarakstītas tikai kādas sešdesmit grāmatas. Tagad par šo zinātni lasāmas veselas bibliotēkas. Kautrība liedza Lemam piebilst, ka «Dialogos» viņš pirmo reizi pie­vērsa uzmanību vairākām svarīgām sociālām un morā­lām problēmām, kuras kibernētika izvirzīja cilvēcei un kuras vēlāk kļuva par zinātnisko viedokļu apmaiņas objektu un izraisīja asu polemiku presē.

Daudzu Lema zinātniski fantastisko darbu populari­tāte izskaidrojama ar varoņu pievilcību, autors tos dāsni apveltī ar humoru, intelektu, vīrišķību, mērķtie­cību, augstsirdību un humāniem sociāliem ideāliem. Un tomēr nedz nenosauktais varonis, kura vārdā rit vēs­tījums «Magelāna mākonī», nedz Kelvins romānā «Solā- ris», nedz pilots Pirkss, ne arī visi citi Lema pozitīvie varoņi nebūt nav pārcilvēki no tālas nākotnes, kuri rak­sturu un intelektuālo spēju ziņā nav sasniedzami mūsu laikabiedriem. Tieši otrādi, rakstnieks mūs pārliecina, ka tie ir tādi paši cilvēki kā mēs, ka par tādiem arī mēs varētu kļūt. Un visas problēmas, kuras viņi risina uz citām planētām, tā tikumiskā izvēle, kuras priekšā viņi atrodas vissarežģītākajos ārpuszemes apstākļos, tā at­bildība, kuru viņi uzņemas, — tas viss ir pa spēkam mūsdienu cilvēkam, jo cilvēka iespējām nav robežu.

Par tādiem varoņiem (bet viņi ir tipiski daudzos Lema darbos) varētu teikt, ka viņi personificē mūsdienu zinātniskās fantastikas visai zīmīgu tendenci, par kuru rakstīja J. Smelkovs: «Parasti cilvēki un ne ar ko īpaši neizceļas, bet tieši viņiem nākas saskarties ar kaut ko nebijušu, nezināmu, ar pārsteidzošiem atklājumiem un brīnumainiem izgudrojumiem. Lai mākslinieciski pētītu šāda veida situācijas un konfliktus, fantastiem nepie­ciešama ne tikai tehniskā erudīcija un spēja izvirzīt drosmīgas hipotēzes, bet arī meistarība cilvēka psiho­loģiskajā analīzē. Pašreizējais fantastikas attīstības posms interesants tieši ar to, ka tā, nezaudējot «savu seju», evolucionē «parastās literatūras» virzienā.»

Protams, ka būtu nepiedodama patvaļa pielīdzināt rakstnieku viņa darba varonim, tomēr viņi tā vai citādi atspoguļojas viens otrā. Bez šaubām, Lema varoņiem piemīt viņa izcilās personības iezīmes. Kur gan varēja rasties neizsmeļamais ījona Klusā humors vai paradok­sālais zinātnieku domāšanas veids grāmatā «Ideālais vakuums» (1971), ja šīs īpašības pilnā nepiemistu ari pašam Lemam? Gan darba «Atgriešanās no zvaig- nēm»_varonis Els Bregs, kuram dziļi rūp cilvēces tiku­miskās problēmas, gan Kelvins no «Solāris», kurš sāpīgi apzinās zinātnieka morālo atbildību, zināmā mērā nostājas mūsu priekšā kā viņu radītāja alter ego.

kas izmantojis fantastisku hiperbolu, lai asāk iezīmētu, viņaprāt, tagadnes un tuvākās nākotnes aktuālākās ētiskās dilemmas.

Zinot Lema ārkārtējās darbaspējas un pašalzlie- āzību, var nojaust, ka vienā no «Magelāna mākoņa» epizodēm viņš izklāsta personisko dzīves kredo, pēo kura vadoties ir spējis uzrakstīt tik daudz grāmatus

«Viņam pavaicāja:

—   Kā tu dzīvoji?

—   Labi, — viņš atbildēja. — Es daudz strādāju.

~ Vai tev bija ienaidnieki?

—   Man viņi netraucēja strādāt.

—   Bet draugi?

—   Viņi uzstāja, lai es strādātu.

—   Vai tiesa, ka tu daudz esi cietis?

—   Jā, — viņš teica, — tas tiesa.

—   Ko tad tu darīji?

—   Strādāju vēl vairāk: tas palīdz!»

Bija laiks, kad jauno polu rakstnieku līdz ar viņa kārtējās grāmatas iznākšanu salīdzināja te ar Zilu Vernu, te ar Velsu, te ar Karelu Čapeku. Bet tagad, lai paslavētu citus fantastus iesācējus, tos salīdzina ar Lemu, jo viņa darbi krietni veicinājuši mūsdienu zināt- niskās fantastikas attīstību. Par to pamatoti raksta poļu literatūrkritiķis Andžejs Stofs grāmatā <rStaņis­lava Lema zinātniski fantastiskie romāni».

8

Staņislava Lema literārā daiļrade pārsteidz ne tik daudz ar uzrakstīto grāmatu skaitu, kā ar to dažādību.

Pazīstamais itāliešu progresīvais rakstnieks reālists ītalo Kalvino, paskaidrojot lasītājiem, kas pārzina viņa daiļradi, negaidīto pievēršanos fantastiskiem sižetiem savās pēdējās grāmatās, izteica šādu domu: <rEs pa­redzu, ka ar laiku radīsies labas grāmatas, kurās būs daudz jaunu varoņu, tāpat kā tagad rodas jauni ener­ģijas veidi un mašīnas, un ka šīs grāmatas veicinās pasaules atjaunināšanos. Taču es nedomāju, ka tie būs romāni; visticamāk, vadošo lomu literatūrā, kas vēstu­riski apzinās realitāti un piedalās sabiedrības cīņās, uzņemsies daži XVIII gadsimta mākslinieciskās prozas elastīgākie žanrfo eseja, ceļojumu piezīmes, utopija, filozofiskais un satīriskais stāsts, dialogs, tikumiskais apraksts.»

Protams, var apstrīdēt Kalvino viedokli par tradi­cionālā romāna likteņiem. Taču šoreiz mūs interesē šāda detaļa: Staņislava Lema literārajā daiļradē pār­stāvēti praktiski visi žanri, kurus piemin Kalvino. Starp tiem ir eseja, piemēram, «Summa technologiae», ir «Dia­logi», kas veltīti kibernētikai, satīriskais darbs «Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi» un filozofiskais romāns «So• lāris», utopija «Magelāna mākonis», kā ari tā saucamās antiutopijas •— romāni «Edema», «Atgriešanās no zvaigznēm», «Vannā atrastā dienasgrāmata». Salīdzi­nāšanu varētu turpināt, jo Lema daiļrade ir ne vien apjomīga, bet ari loti daudzveidīga tematikas, literārās formas un stila ziņā. Līdz šim viņš pavisam uzrakstījis divpadsmit zinātniski fantastiskos romānus, vairāk nekā desmit stāstu krājumus (daudzi no tiem ir sava veida cikli, kurus vieno kopējs varonis), vairākas grā­matas sociālās filozofijas un socioloģijas jomā, kā arī pilnīgi oriģinālus darbus krājumu veidā, kuros iekļau­tas recenzijas un priekšvārdi neeksistējošiem zināt­niskiem traktātiem, viltus Nobela prēmijas laureātu runām un analoģiskas satīriskas miniatūras («Ideālais vakuums», 1971; «Iedomātais lielums», 1973).

So divu grāmatu parādīšanos lasītāji uzņēma gan ar labi saprotamu ziņkāri (jo bija radies jauns atzars rakstnieka daiļradē), gan atklātu nožēlu, ko izsauca rakstnieka paziņojums, ka turpmāk viņš nolēmis atteik­ties no tradicionālās «sižetiskās» zinātniskās fantasti­kas nule radītā oriģinālā un daudz «ekonomiskākā» žanra labā, kas dod iespēju vienā grāmatā ietilpināt gan ideju, gan formas ziņā paradoksālu atziņu vlrk.nl. Šādu sacerējumu publikācija sagādāja dažu labu pār­steigumu ari pašam Lemam, kurš bija spiests uzstāties presē ar paskaidrojumiem un atsaukumiem, jo sado­mātos traktātus daudzi uztvēra kā reāli eksistējošus.

Par laimi, lasītāju bažas neattaisnojās — aizvadītajā desmitgadē, pretēji savām sākotnējām iecerēm, Lems uzrakstīja vairākus romānus un stāstus, to skaitā zi­nātniski fantastisko detektīvu «Iesnas» (1976), garstāstu €Apskate uz vietas» (1982), kas ir Ijona Klusā piedzīvo­jumu turpinājums, bet nesen pabeidza darbu vēl pie di­viem romāniem: «Miers uz Zemes» un «Fiasko», kuros brīdina no bruņošanās sacensības un «zvaigžņu kariem».

Lems Ir viens no pazīstamākajiem un visvairāk lasītajiem autoriem gan Polijā, gan tālu aiz tās robe­žām. Viņa grāmatas tulkotas divdesmit piecās valodās, bet to kopējā tirāža tuvojas desmit miljoniem. Par Lema daiļrades atzinību starptautiskā mērogā liecina arī pēdējos gados piešķirtās literārās prēmijas Fran+ cijā, Austrijā un citās valstis.

Mūsu zemē Lems ieguvis īpašu popularitāti. Gandrīz visi viņa zinātniski fantastiskie darbi, ari «Summa tehnologiae», tulkoti krievu valodā, bet daudzi no tiem ari citās valodās: ukraiņu, latviešu, lietuviešu, armēņu, igauņu un moldāvu.

Pats rakstnieks ir ļoti iepriecināts par mūsu valstī gūto atzinību. «Ikviens autors ar gandarījumu un prieku raksta priekšvārdu savai grāmatai, kas iznāk citā valstī,» Lems rakstīja darba «Summa tehnologiae» krievu izdevuma priekšvārdā. «Taču konkrētajā gadī­jumā šādām jūtām pievienojas ari īpaša atbildība, jo ši grāmata — grāmata par tālu nākotni — iznāk valsti, no kuras vairāk nekā no jebkuras citas ir atkarīga visas pasaules nākotne.»

Daudzajos priekšvārdos, rakstos un recenzijās, kas allaž seko jaunai Lema grāmatas publikācijai, pieņemts par viņa daiļradi izteikties jūsmīgos toņos, nereti pat patētiski. Tas, protams, nenozīmē, ka tā savā kopumā neizsauc strīdus un ka vērtējumos valda pilnīga vien­prātība. Pat Polijā uz plašo un daudzveidīgo Lema daiļradi reaģē dažādi — sākot ar entuazisma pilnu sla­vēšanu un beidzot ar krasi noliedzošu kritiku.

Vienu no savām grāmatām — «Nejaušības filozo­fija» (1968) — Lems veltīja literārās daiļrades procesa pētījumiem un literatūras nozīmei mūsdienu pasaulē, aplūkojot šīs problēmas caur informācijas teorijas zi­nātnisko datu prizmu, ņemot vērā masu komunikācijas līdzekļu lomu rakstnieka un lasītāja saskarsmē, kā ari lingvistikas strukturālo analīzi. Cits viņa darbs — div- sējumu «Fantastika un futurologija» (1970) — satur zi­nātniskās fantastikas paredzēšanas funkcijas un sociā­lās nozīmības dziļu analīzi.

Zināšanu plašums un pamatīgums ne vienmēr spēj zinātniskajai fantastikai piešķirt mākslas darba pievil­cību, jo aizraujoša zinātniskā ideja romānā un zināt­nisks atklājums realitātē nepavisam nav viens un tas pats. Vairums spožo «zinātnisko ideju», ar kurām piesātināta Lerna fantastika, ir sava veida «kelvorits» vai līdzeklis pret gravitāciju, ar kura palīdzību Velss nogādā «pirmos cilvēkus» uz Mēness. Laikam gan ne­vienam zinātniekam neienāks prātā izmantot šādu *keivoritu», lai ievadītu orbītā īstu raketi. Lems veik­smīgi izmanto tamlīdzīgas «zinātniskās idejas», lai novestu līdz absurdam dažu labu ierastu priekšstatu ikdienas apziņā; tām ir svarīga loma viņa satīrā un parodijās.

Daudz kas apstrīdams ari tajos gadījumos, kad Lems Ir pret savām idejām, zinātniski nopietns. Daudzas viņa pārdomas un uzskati pat sociāli filozofiskos un zināt­niskās pētniecības darbos, nemaz nerunājot par fantas­tiku, izsauc ne vien šaubas, bet ari nopietnus iebildu­mus. Starp citu, pats Lems ar sev piemītošo kautrību nemaz nepretendē uz savu spriedumu neapgāžamību Paskaidrojot sava darba «Summa tehnologiae» ieceri viņš atklāti brīdina lasītājus: «Cik daudz, cik lielā mērā var uzticēties šai grāmatai? Man nav atbildes uz šo jautājumu. Es nezinu, kuri no maniem minējumiem un nojausmām ir patiesīgāki. Starp tiem nav neievaino­jamu, un laika skrējiens daudzus no tiem nosvītros. Var būt, ka visus, — taču nekļūdās tikai tas, kurš pie­sardzīgi klusē.»

E. Arab-ogti

(No ievada S. Lema grāmatai krievu valodā — <rCoAfipuc. MazeAAanooo o6- auko». Mockbū «Padyza», 1987).

Автор: LEMS ISLAVS
Серия:
 
Автор: Sheckley Robert
Серия:
 
Pilgrimage to Earth

First published in Playboy 1956/9; also known as "Love, Incorporated".

Part of Pilgrimage to Earth collection of science fiction short stories by Robert Sheckley published in 1957 by Bantam Books.

Автор: Sheckley Robert
Серия: Pilgrimage to Earth
 
Piratas Vulgaris

Идея стать пиратами пришла им в головы совершенно случайно, когда они стояли перед ржавой развалюхой, которую продавец величал «раритетным эксклюзивным кораблем «Столетний птеродактиль»…

Серия:
 

Новинки! Свежие поступления книг жанра «Юмористическая фантастика»

  •  Положись на принца смерти
     Лайм Сильвия
     Фантастика, Юмористическая фантастика

    Что связывает девочку без магии, кровавого убийцу и древнего костяного дракона? На ком безопаснее кататься: на ядовитой виверне или мертвом ягуаре? Что будет, если поселиться в доме темного колдуна, которого ищет вся империя? Очень глупо было бы искать ответы на эти вопросы, а еще глупее — влюбиться в маньяка по прозвищу Кровавый Ужас.

    Меня зовут Леория, и я умудрилась наступить на все эти грабли. Но я вовсе не глупая! Просто у меня чисто некромантское везение.

  •  Как найти королеву Академии?
     Одувалова Анна
     Фантастика, Юмористическая фантастика, Старинное, Старинная литература

    Может ли ничем не примечательная студентка Магической Академии рассчитывать на спокойную жизнь? Рассчитывать может, однако на деле Вирена Дарион оказалась в сумасшедшей круговерти событий. И все из-за того, что подружки решили причинить добро и записали ее на конкурс королев академии, достойных стать спутницами первому красавцу, по которому Вирена вздыхала с первого курса. А тут еще несданная курсовая, отработки у строгого и таинственного магистра, происки завистниц и… любовь. Вот с ней-то разобраться сложнее всего.

  •  Напряжение сходится
     Ильин Владимир Алексеевич
     Фантастика, Юмористическая фантастика, Городское фэнтези

    Где бы ни началась дорога путника — в княжестве Шуйских или в высоких горах Поднебесной, за высокой Кремлевской стеной или в шумных городах-миллионниках за морем,— не предугадать ему будущих встреч, потерь и приобретений. Сходятся пути, и многим по ним идущим суждено стать врагами, а кому-то полюбить… после яркой ненависти. Но завершение пути все равно будет зависеть от цели, поставленной на первом шаге. Кто-то желал богатства, кто-то алчет могущества. Максим Самойлов, поступая на первый курс МГУ, просто хотел стать императором.

  •  Создать героя
     Шихорин Александр
     Фантастика, Юмористическая фантастика

    Подрыв таверны, нападение на стражу, повреждение городского имущества — это лишь малый список бед, которые свалились на Максима в первый же день игры в "Аркадию". Серьёзный список для того, кто просто хотел спокойно поиграть вместе со старым другом, улетевшим жить за океан. Но теперь его изначальные планы не имеют значения. Ведь он встретил одного слишком увлечённого идеей синебородого гнома!


  •  Ресторан на краю Всесвіту
     Адамс Дуглас
     Фантастика, Юмористическая фантастика

    Ресторан "На Краю Всесвіту" (1980, англ. The Restaurant at the End of the Universe) — гумористичний науково-фантастичний роман британського письменника Дугласа Адамса. Друга частина серії "Путівник по Галактиці".


Новинки месяца жанра «Юмористическая фантастика»

 Жанры книг


 Новые обзоры